Eine Plattform für die Wissenschaft: Bauingenieurwesen, Architektur und Urbanistik
Eine Plattform für die Wissenschaft: Bauingenieurwesen, Architektur und Urbanistik
Eižens Habermanis (1884–1944) un Herberts Johansons (1884–1964) – no studijām Rīgas Politehniskajā institūtā līdz Igaunijas arhitektūras virsotnēm
Rīgas Politehniskā institūta absolventi Eižens Habermanis (Eugen Habermann; 1884–1944) un Herberts Johansons (Herbert Johanson; 1884–1964) kļuva par 20. gadsimta 20. un 30. gadu Igaunijas pazīstamākajiem un ietekmīgākajiem arhitektiem. E. Habermanis bija Tallinas pilsētplānošanas arhitekts (1914–1923) un Iekšlietu ministrijas Būvvaldes vadītājs (1919–1923). H. Johansons vadīja Tallinas pilsētas arhitekta projektu biroju (1924–1944), savukārt jau no 1935. gada – pašvaldības arhitektūras biroju. Abi arhitekti bija Igaunijas Arhitektu savienības dibinātāji (1921) un tās priekšsēdētāji – E. Habermanis no 1921. līdz 1936. gadam, H. Johansons – 20. gadsimta 30. gados. E. Habermaņa un H. Johansona darbu sarakstā ir ap 200 projektu, kas aptver gandrīz visas ēku tipoloģijas. Rakstā, izmantojot laikabiedru atmiņas, raksturotas E. Habermaņa un H. Johansona personības un izceltas viņu veidotās arhitektūras galvenās iezīmes un stilistiskā attīstība. Graduates from Riga Polytechnic Institute Eugen Habermann (1884–1944) and Herbert Johanson (1884–1964) became the most active architects in Estonia of the 1920s and 1930s. E. Habermann was the city planning architect of Tallinn (1914–1923), the same time he headed the Construction Board of the Ministry of the Interior (1919–1923). H. Johanson lead the Tallinn city architect’s project bureau (1924–1944). From 1935, he also run the Tallinn municipal architecture office. Both architects were the founders of the Estonian Association of Architects (1921) and its chairmen, E. Habermann from 1921 to 1936, H. Johanson in the 1930s. The extensive list of E. Habermann’s and H. Johanson’s works consists around 200 projects, covering nearly all typologies of buildings. The article, using quotes from their fellows’ memories, characterises E. Habermann and H. Johanson as persons, and brings out the main features and stylistic development of their architecture.
Eižens Habermanis (1884–1944) un Herberts Johansons (1884–1964) – no studijām Rīgas Politehniskajā institūtā līdz Igaunijas arhitektūras virsotnēm
Rīgas Politehniskā institūta absolventi Eižens Habermanis (Eugen Habermann; 1884–1944) un Herberts Johansons (Herbert Johanson; 1884–1964) kļuva par 20. gadsimta 20. un 30. gadu Igaunijas pazīstamākajiem un ietekmīgākajiem arhitektiem. E. Habermanis bija Tallinas pilsētplānošanas arhitekts (1914–1923) un Iekšlietu ministrijas Būvvaldes vadītājs (1919–1923). H. Johansons vadīja Tallinas pilsētas arhitekta projektu biroju (1924–1944), savukārt jau no 1935. gada – pašvaldības arhitektūras biroju. Abi arhitekti bija Igaunijas Arhitektu savienības dibinātāji (1921) un tās priekšsēdētāji – E. Habermanis no 1921. līdz 1936. gadam, H. Johansons – 20. gadsimta 30. gados. E. Habermaņa un H. Johansona darbu sarakstā ir ap 200 projektu, kas aptver gandrīz visas ēku tipoloģijas. Rakstā, izmantojot laikabiedru atmiņas, raksturotas E. Habermaņa un H. Johansona personības un izceltas viņu veidotās arhitektūras galvenās iezīmes un stilistiskā attīstība. Graduates from Riga Polytechnic Institute Eugen Habermann (1884–1944) and Herbert Johanson (1884–1964) became the most active architects in Estonia of the 1920s and 1930s. E. Habermann was the city planning architect of Tallinn (1914–1923), the same time he headed the Construction Board of the Ministry of the Interior (1919–1923). H. Johanson lead the Tallinn city architect’s project bureau (1924–1944). From 1935, he also run the Tallinn municipal architecture office. Both architects were the founders of the Estonian Association of Architects (1921) and its chairmen, E. Habermann from 1921 to 1936, H. Johanson in the 1930s. The extensive list of E. Habermann’s and H. Johanson’s works consists around 200 projects, covering nearly all typologies of buildings. The article, using quotes from their fellows’ memories, characterises E. Habermann and H. Johanson as persons, and brings out the main features and stylistic development of their architecture.
Eižens Habermanis (1884–1944) un Herberts Johansons (1884–1964) – no studijām Rīgas Politehniskajā institūtā līdz Igaunijas arhitektūras virsotnēm
Hallas-Murula, Karin (Autor:in)
26.09.2022
doi:10.7250/IAV.2022.003
Inženierzinātņu un augstskolu vēsture; Vol 6 (2022): Inženierzinātņu un augstskolu vēsture; 34-54 ; 2592-8163 ; 2592-8155
Aufsatz (Zeitschrift)
Elektronische Ressource
Englisch
DDC:
720
Die moderne Bodengesetzgebung in Kamerun 1884 - 1964
| TIBKAT | 1966
The garden architecture of Cecil Pinsent, 1884 - 1964
| TIBKAT | 1983
RIGAS STADTE - BAULICHE ZUKUNFT
| British Library Online Contents | 2010
| TIBKAT | 1989